Dabas Dobe piedāvā Jums ne tikai ekoloģiskus pārtikas produktus, bet arī dabai draudzīgus un galvenais - veselībai nekaitīgus kosmētikas līdzekļus. Piedāvājumā ir Latvijā ražota MÁDARA ķermeņa un sejas eko kosmētika, Dānijā ražoti ekoloģiski sertificēti URTEKRAM matu šampūni, Vācijā ražotas WELEDA roku ziepes, zobu pastas un bērnu kosmētikas kliņģerīšu sērija. 

Ar ko tad īsti atšķiras dabīgā kosmētika no pārējās? Zemāk variet iepazīties, kuras sastāvdaļas ir tās, no kurām izvairās ekoloģiskās kosmētikas ražotāji. Un kāpēc tās ir veselībai bīstamas. Tas lai Jums palīdz izdarīt pārdomātu izvēli par labu tīrai un dabiskai ādas un matu aizsardzībai un pabarošanai.

Nātrija lauret / lauril sulfāts
(INCI¹: Sodium laureth / lauryl sulfate (SLES/SLS))

Tas atrodams 90% no visiem šampūniem un daudzos citos veselības un skaistumkopšanas līdzekļos, īpaši ķermeņa krēmos un zobu pastās. Lauryl sulfāts ir mazgājoša (virsmas aktīva) viela, kas jauko puto. Tā atdala no matiem taukus un liek šampūnam izplesties un ļoti ātri iekļūt ādā.
Taču tā ir kairinoša viela, kura spēcīgo attauko un sausina ādu, sekmē matu bojāšanos un izkrišanu. Tam ir nelabvēlīga ietekme uz ādas aizsargslāni un tas izraisa izsitumus un infekcijas. Tas atrodams arī rūpnieciskajos tīrītājos.

Caur asinsvadiem šie sulfāti koncentrējas sirdī, aknās, smadzenēs un acīs. Tas paliek audos ilgu laiku un var izraisīt šādas sekas:
• vēzi – SLS/SLES reaģē ar citām ķīmiskām vielām, veidojot vēzi izraisošus nitroamīnus un dioksīnu;
• endokrīnsistēmas darbības traucējumus – SLS/SLES imitē estrogēnu darbību un traucē reproduktīvās sistēmas darbību;
• acu bojājumus – acu šūnas īpaši ātri absorbē SLS (caur matu saknēm, ne ar tiešu acs kontaktu); tas kavē to darbību un attīstību, īpaši bērniem;
• matu izkrišanu – SLS ir diezgan kodīgs līdzeklis, kas posta matu folikulas;
• paaugstinātu ādas jutību – SLS bojā ādas aizsargspēju pret kaitīgām vielām, vairojot alerģiskas reakcijas;
• sausu ādu – SLS kodīguma dēļ aizsarglipīdi tiek noplēsti no ādas virsmas, un samazinās ādas spēja saglabāt mitrumu.

Glikoli
(INCI: Propylene Glycol, Butylene Glycol, Ethylene Glycol)

Glikoli ir naftas produkti, kuru mērķis ir saglabāt kosmētikā mitrumu un padarīt to „zīdainu”. Šīs vielas lieto kā šķīdinātājus, mitrinātājus un virsmas aktīvās vielas. Propilēnglikolu izmanto kā galveno sastāvdaļu arī bremžu šķidrumā un antifrīzā.
Lai gan ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) ir klasificējusi propilēnglikolu kā «drošu», tas atzīts par neirotoksīnu. Pētījumos ar dzīvniekiem tas izraisa dermatītu, aknu anomālijas un nieru bojājumus. Tas kavē šūnu augšanu un var kairināt ādu.
MÁDARA ražotājuzņēmuma Skin Laboratory direktore Lotte Tisenkopfa stāsta: „Gluži pretēji reklāmas apgalvojumiem, ka krēms dziļi mitrina, glikoli absorbē mitrumu un ir sausinoši. MÁDARA kosmētikā glikolu vietā tiek izmantots no augiem iegūts glicerīns.”

Poliglikoli
(INCI: Polyethylene Glycol (PEG), Polypropilene Glycol (PPE))

Saīsinājumam PEG parasti seko skaitļi un burti, kas apzīmē dažādus atvasinājumus. Šīs vielas visbiežāk tiek izmantotas kā emulgators, kas satur kopā ūdeni un eļļu. PEG atvasinājumi var būt toksiski un kairinoši, saturēt kancerogēnus piemaisījumus. Kosmētikas izejvielu ražotāji mēdz uzsvērt, ka viņu produkti ir PEG-free.

Naftas pārstrādes blakusprodukti: minerāleļļa, parafīns, sintētiskās krāsvielas
(INCI: Paraffin, Mineral Oil)

Šīs vielas parasti veido krēmu bāzi, mīkstina ādu. Bet daudzi kosmetologi un dermatologi atzinuši, ka šīs sastāvdaļas pārklāj ādu ar plēvīti, kas neļauj ādai elpot un sekmē melno poru veidošanos. Šīs vielas var saturēt kancerogēnus un mutagēnus piemaisījumus. Ieteicams izvēlēties kosmētiku uz augu eļļu bāzes.

Smaržvielas, aromatizētāji
(INCI: Perfume / Fragrance)

Smaržvielu iegūšanai kosmētikā izmanto līdz pat 300 dažādas ķīmiskās vielas. No tām ap 100 ir potenciāli bīstamas, jo var izraisīt alerģijas vai ir noturīgas vidē. Tirgū pašlaik ir ap 5000 smaržvielu, 95% no tām ir radītas laboratorijā – daudzas no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt.
Daudzas smaržvielas un aromatizētāji ir spēcīgi alergēni. Tie var izraisīt vēzi, dzemdību defektus, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību – kontaktalerģiju vai nepanesību. Smaržvielas arī ir bīstamas ūdens organismiem.
Dabiskam produktam nekad nebūs uzbāzīgs aromāts. Tas nekad nesmaržos pēc arbūziem, āboliem, zemenēm, ķiršiem vai citiem augļiem – no tiem nav iespējams iegūt smaržu dabiskā ceļā.

Parabēni
(INCI: Parabens)

Šie sintētiskie konservanti bieži tiek lietoti kosmētikas un higiēnas preču ražošanā, jo tiem piemīt spēja nogalināt plaša spektra mikroorganismus, tā aizsargājot kosmētiskos līdzekļus no bojāšanās. Tie ir sastopami, piemēram, zobu pastās, šampūnos, ziepēs, kondicionieros, matu želejās, ķermeņa losjonos, nagu krēmos, sejas maskās, ādas krēmos un dezodorantos. Parfimērijā plaši tiek lietoti metilparabēni un propilparabēni. Taču vislielākās aizdomas par negatīvu ietekmi uz veselību gulstas uz butilparabēnu.
Parabēni ļoti bieži izraisa alerģiskas reakcijas.

Lai izvairītos no konservantu pievienošanas, ekoloģiskās kosmētikas ražotāji lielu uzmanību pievērš produkta iepakojumam. Dabiskiem krēmiem vajadzētu atrasties alumīnija tūbiņās, lai produktam nebūtu saskarsmes ne ar gaismu, ne gaisu, ne cilvēka pirkstiem. Tā ir iepakoti Weledas produkti. Savukārt MÁDARA ražojumi ir iepakoti pudelītēs, kas darbojas uz vakuuma principa. Tādējādi pudelītē neiekļūst gaiss (tiek izslēgti oksidācijas draudi), produkts netiek aizskarts ar rokām (produktam nepiekļūst baktērijas) un necaurspīdīgais materiāls aizsargā no gaismas stariem.

Triklozāns

Hlorinēta antibakteriāla ķīmiskā viela, ko plaši lieto zobu pastās, dezodorantos, ziepēs un krēmos, veļas mazgājamajos līdzekļos, kas sola iznīcināt nepatīkamu smaku mutē, padusēs, uz pēdām un intīmajās zonās. Triklozāns tiek lietots arī virtuves plastmasas piederumos, piemēram, plastmasas bļodās, gaļas dēlīšos.
Daudzi zobārsti uzskata, ka nav labi izjaukt dabisko bakteriālo līdzsvaru, ko izdara triklozāna antibakteriālā iedarbība. Pētījumos atklāts, ka triklozāns nogalina vājākās baktērijas, bet stiprākās izdzīvo un aktīvi turpina vairoties.

Svarīgi ir tas, ka triklozāns uzkrājas audos un ir atrasts arī mātes pienā. Piemēram, 2002. gada pēdījumi Zviedrijā parādīja, ka 3 no 5 paraugiem no mātes piena saturēja augstu triklozāna līmeni. Jau kopš 2005.gada Norvēģijā grūtniecēm, jaunām māmiņām un bērniem neiesaka lietot zobupastas (arī dezodorantus, ziepes, krēmus, mazgāšanas līdzekļus) ar antibakteriālo vielu triklozānu.
Savukārt ASV diskusijas par triklozāna iedarbību aizsākās jau 2004.gadā. Šobrīd ASV vides aizsardzības aģentūra triklozānu reģistrējusi kā pašu indīgāko pecticīdu, uzskatot, ka tas var ievērojami kaitēt gan cilvēku veselībai, gan videi. Triklozāns var radīt bojājumus aknās, nierēs, sirdī un plaušās, nelabvēlīgi iedarboties uz imūnsistēmu un graut hormonālo sistēmu organismā.

Ftalāti

Ftalāti ir ķimikālijas, ko pievieno kā mīkstinātājus PVC plastmasām, krēmiem, matu un nagu lakām. Smaržām tos pievieno aromāta noturībai. Aptuveni desmitā daļa ftalātu tiek izmantoti personīgās higiēnas produktos, lai nodrošinātu to elastību, radītu eļļaini mitrinošo kārtiņu un palīdzētu šķīdināt un sasaistīt citas kosmētikas sastāvdaļas.
Ftalāti var izdalīties no produktiem, līdz ar to radot papildus draudus šo preču lietotājiem un apkārtējai videi. Jaunākie pētījumi atklāj, ka cilvēki ir pakļauti daudz lielākām ftalātu devām nekā bija iepriekš prognozēts. ASV veiktās pārbaudes ftalātus atklāja 52 no 57 apskatītajām parfimērijas un skaistumkopšanas precēm.
Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā DNS spermā, aknas, nieres un plaušas, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi.
Koncentrētā formā ftalātus pieskaita pie bīstamiem atkritumiem.

Šīs ir vielas, no kurām ieteicams izvairīties. Ja papētīsiet veikalu plauktos piejamo kosmētiku, diemžēl nāksies secināt, ka lielākā daļa ikdienas kosmētikas līdzekļu satur ķimikālijas, kas var izrasīt veselības problēmas. Un ne tikai tas. Pēc lietošanas tās aiztek notekūdeņos un piesārņo apkārtējo vidi.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka ir iespējams izvēlēties un iegādāties tādus kosmētikas līdzekļus, kuri nesatur šīs ķīmiskās vielas. Tādu kosmētiku, kas gatavota no dabas veltēm un kas nevis kaitē mūsu veselībai, bet gan saudzē, aizsargā un pabaro mūsu ķermeni.

1. Iekavās dots sastāvdaļas latīniskais nosaukums atbilstoši Starptautiskajai kosmētikas sastāvdaļu nomenklatūrai (INCI - the International Nomenclature Cosmetic Ingredient)

Informācija iegūta:

• Zaļais ceļvedis, Zaļā Brīvība
• Ģirts Strazdiņš, Ingrīda Strazdiņa, Kosmētikas un plastmasu mīkstinātāji apdraud veselību, Vides Vēstis, Nr.4 (69) 2004
• MADARA ecocosmetics, ziedu un augu kosmētika no Baltijas pļavām un mežiem
  www.madara-cosmetics.lv
• Sarmīte Strautiņa, intervija ar Lotti Tīsenkopfu „Man nevajag konservantu kokteili”, 36,6 °C, 2006. gada maijs
• LETA: Norvēģu zobārsti nemēdz ieteikt zobu pastu "Colgate Total", 2007. gada 1. novembris