Uzspīd saulīte. Gaisā jūtama pavasara tuvošanās.
Tas nozīmē, ka tuvojas arī lielā pavasara tīrīšana. Dabas Dobe ir parūpējusies, lai Jūs to varētu veikt videi draudzīgā veidā. Dabas Dobe piedāvā Sonett un Sodasan mājas tīrīšanas, veļas mazgāšanas un trauku mazgāšanas līdzekļus. Tāpat arī piedāvājam Norwex mikrošķiedras auduma lupatiņas, ar kuru palīdzību panākt tīrību bez ķīmijas.

Tīrīšanas līdzekļi nesatur fosforu, hloru, sintētiskās aromāt un krāsvielas un citas sintētiskas sastāvdaļas. Eko tīrīšanas līdzekļi pilnībā dabā sadalās. Tie neapdraud notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, gruntsūdeņus un Latvijas dabas ekosistēmu kopumā.
Jau šobrīd viena sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi – tajā nav ne skābekļa, ne dzīvības. Un tas ir tikai tāpēc, ka ikdienā mēs pārsvarā lietojam fosforu, hloru un optiskos balinātājus saturošus mazgāšanas līdzekļus. Lasiet tālāk, lai vairāk uzzinātu par mazgāšanas līdzekļiem un to ietekmi uz vidi un mūsu veselību.

No kā sastāv mazgāšanas līdzekļi?

Virsmas aktīvās vielas

Svarīgākā mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa ir virsmas aktīvās vielas, kas veic pašu galveno – tās mazgā. Tās, nomācot ūdens virsmas spraiguma pretestību, saslapina audumu un atrauj netīrumu daļiņas, sašķeļ tās sīkāk un notur izkliedētā stāvoklī līdz strūkla visu aizskalo. Lai to nodrošinātu, virsmas aktīvās vielas satur taukos un ūdenī šķīstošu komponenti vienā un tajā pašā molekulā.

Biežāk sastopamie mazgāšanas līdzekļi satur divas līdz četras dažādas virsmas aktīvās vielas. Nonākot vidē, šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, tāpēc ir svarīgi, lai tie ātri sadalītos. Vieni no sliktākajiem ir alkilbenzīnsulfonāti (LAS) un alkilfenoletoksilāti (APEO). Šis savienojums slikti sadalās vidē un uzkrājas dzīvajos organismos. Piemēram, virsmas aktīvo savienojumu taukos šķīstošā komponente, nonākot saskarsmē ar zivs žaunām, ietekmē tās spēju kontrolēt sāls saturu organismā. Diemžēl LAS ir viena no populārākajām virsmas aktīvajām vielām Latvijā nopērkamajos mazgāšanas līdzekļos.

Virsmas aktīvos savienojumus iedala anjonaktīvajos, katjonaktīvajos, amfolītiskajos un nejonogēnajos. Katjonaktīvie savienojumi uzskatāmi par viskaitīgākajiem apkārtējai videi. Latvijā aizliegts ražot un realizēt mazgāšanas līdzekļus, kuru katjonaktīvo un amfolītisko virsmas aktīvo vielu biosadalīšanās spējas ir zemākas par 90% un anjonaktīvo un nejonogēno — par 80%. 

Virsmas aktīvās vielas, kas iegūtas no petroķīmiskajiem produktiem, ir toksiskas un lēni sadalās vidē. Tai pašā laikā no augiem iegūtās virsmas aktīvās vielas ir daudz nekaitīgākas. Videi visnekaitīgākie virsmas aktīvie savienojumi ir ziepes, un tālab veļas mazgāšana ar ziepēm ir videi visdraudzīgākā izvēle.

Mīkstinātāji

Lai virsmas aktīvās vielas labāk varētu veikt savu funkciju, ir jānovērš ūdens cietība, kā arī jāneitralizē metālu joni. To veic mīkstinātāji un kompleksie savienojumi. Ūdens mīkstināšanai izmanto fosfātus un polifosfātus. Šie savienojumi, nonākot ūdenskrātuvēs, izraisa to aizaugšanu jeb eitrofikāciju, kas ir nopietnākā Baltijas jūras ekoloģiskā problēma.

Visi ir dzirdējuši par to, ka vienā vai otrā pludmalē nedrīkst peldēties, un tāpat daudzi ir redzējuši duļķaino jūras ūdeni, īpaši vasaras otrajā pusē. Iemesls — milzīgs daudzums atmirušu aļģu, kuras pūst, kā arī toksisko zilaļģu «ziedēšana». Ūdenstilpju pārmēslošana ar slāpekļa un fosfora savienojumiem izsauc aļģu savairošanos, bet pēc tam — masveida atmiršanu, pūšanu, skābekļa deficītu. Jau daudzus gadus dziļākās jūras ieplakas ir pilnīgi mirušas. Šī ir būtiskākā Baltijas jūras ekoloģiskā problēma, un lielā mērā par to ir atbildīgi fosfora savienojumi no mazgāšanas līdzekļiem. Kā liecina Polijas zaļo veiktie pētījumi, puse no jūrā nonākošajiem fosfora savienojumiem rodas tieši no sadzīves ķīmijas.

Aprēķināts, ka no mazgāšanas līdzekļiem pilsētu notekūdeņos nonāk 25–40% kopējā fosfora. Attīrīšanas iekārtas Latvijā ne vienmēr tiek galā ar fosfora savienojumiem. Piemēram, Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Daugavgrīvā investē aptuveni 100 tūkstošus latu gadā, lai tiktu galā ar šo problēmu. Tātad mēs vienu reizi samaksājam par mazgāšanu, pērkot mazgāšanas līdzekli, otro reizi maksājam par elektrību, mazgājot veļu (ja vien nemazgājam ar rokām), trešo reizi – par notekūdeņu attīrīšanu. Vai nebūtu vienkāršāk un lētāk izvēlēties videi draudzīgus produktus bez fosfora savienojumiem? Jau sen ir atrasta fosfora savienojumu alternatīva ūdens mīkstināšanai – ceolīti un citrāti, kas tiek samērā plaši izmantoti. Tomēr Latvijā visi populārākie mazgāšanas līdzekļi joprojām satur fosfātus.

No vides aizsardzības viedokļa visnekaitīgākie savienojumi ir organisko skābju sāļi jeb karboksilāti. Tos var izmantot pietiekoši efektīvi, ja ūdens ir mīksts vai vidēji ciets. Videi visnekaitīgākais mīksinātājs ir soda.

Balinātāji

Balinātāji ir jālieto tikai un vienīgi baltajai veļai. Visizplatītākie ir balinātāji uz perborātu bāzes. Tie satur boru, kas samērā lielā daudzumā nonāk ūdeņos tieši no mazgāšanas līdzekļiem. Perborātiem sadaloties, veidojas vielas, kas ir kaitīgas gan augiem, gan zivīm, tālab perborāti jāaizstāj ar citām alternatīvām, piemēram, perkarbonātiem, etiķskābi vai ūdeņraža peroksīdu, kas sadalās vidē.

Savukārt optiskie balinātāji ir fluorescentas daļiņas, kas pieķeras audumam un pārvērš ultravioleto gaismu spektra redzamajā gaismā. Tas faktiski ir ražotāju triks, kā apmuļķot patērētāju, liekot viņam domāt, ka šis mazgāšanas līdzeklis ir efektīvāks par citiem. Optiskie balinātāji bioloģiski nesadalās un lielās koncentrācijās ir atrodami ūdenstilpēs.

Smaržvielas un krāsvielas

Tirgū ir aptuveni 5000 smaržvielu sastāvdaļu, 95% no tām radītas laboratorijā, daudzas – no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt.
Daudzas smaržvielas un aromatizētāji lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos un var tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Tās var izraisīt vēzi, dzemdību problēmas, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību. Dāņu pētījums parādīja, ka 1,1% cilvēku ir alerģiska reakcija pret noteiktiem aromātiem. Šī reakcija ir hroniska, un pretlīdzeklis nav zināms. Arī sintētiskās krāsvielas var izraisīt alerģiju un vēzi. Sadzīves ķīmija ir arī viens no galvenajiem iekštelpu gaisa piesārņojuma avotiem.

Sadzīves ķīmijā, īpaši daudzfunkcionālajos tīrīšanas līdzekļos tiek izmantoti arī ftalāti. Daži no tiem var izraisīt hormonālās sistēmas traucējumus, par citiem ir pierādīts, ka tie ir kancerogēni. Vēl viena no bīstamajām vielām, kas sastopama mazgāšanas līdzekļos, ir triklozāns, kas uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā.

Mēs tīrīšanas līdzekļus slēpjam virtuves skapītī vai zem izlietnes, lai pasargātu no bērniem, bet bieži vien neapzināmies, ko tie nodara apkārtējai videi un mūsu veselībai. Taču ir iespējams izvairīties no liekas ķīmijas patērēšanas sadzīvē un vienlaikus uzturēt mājā tīrību. Daudzas kompānijas piedāvā videi un veselībai draudzīgus tīrīšanas līdzekļus, kuri neiesaista mūs nevēlamā eksperimentā ar mūsu un mūsu bērnu veselību un vidi, kurā mēs dzīvojam.

Žurnāla „Vides Vēstis” drēbju mazgāšanas zaļie padomi:

• Lietojiet divu veidu mazgāšanas līdzekļus: vienu krāsainai veļai, kurš nesatur balinātāju, otru – baltajai veļai.
• Izvēlieties tos mazgāšanas līdzekļus, kuros nav fosfora savienojumu. No vides aizsardzības viedokļa visnekaitīgākie mīkstinātāji ir soda (nātrija karbonāts), nātrija silikāts un organisko skābju sāļi jeb karboksilāti.
• Vienmēr mazgājiet veļu ūdenī ar zemāko iespējamo temperatūru. Pamēģiniet, piemēram, vai veļa kļūst tīra pie 60°C iespējamo 95°C vietā. Šādi jūs ietaupīsiet 40% enerģijas.
• Bez īpašas vajadzības nelietojiet priekšmazgāšanu.
• Veļas mašīnu vienmēr piepildiet pilnu. 
• Ja iespējams, neizmantojiet žāvēšanas programmu, bet žāvējiet veļu laukā.
• Ja izmantojat atkaļķošanas līdzekli, lietojiet mazāk mazgāšanas līdzekļa – tā dozu izvēlieties atbilstoši mīkstam ūdenim.
• Videi draudzīga mazgāšanas līdzekļa lietošana sākas jau ar drēbju pirkšanu. Izvēlieties drēbes, kuru materiālā ir iespējami daudz dabiskās šķiedras.
• Centieties pirkt drēbes, ko varat mazgāt paši, lai tās nebūtu jānes uz ķīmisko tīrītavu

Dabas Dobe pievienojas šiem padomiem un novēl tīru un veselīgu pavasara tīrīšanu!

Informācija iegūta:

• Zaļais ceļvedis, Zaļā brīvība
• Ģirts Strazdiņš, Mazgā veļu, nevis jūru!, www.zb-zeme.lv/dzivesveids, 2008. gada 18. janvārī
• Ģirts Strazdiņš, Tava jūra sākas tavā vannas istabā, Vides Vēstis, Nr. 10 (73) 2004 
• Sandra Urtāne, Detektīvs veļas pulveru nodaļā, Vides Vēstis, Nr.11/12 (55) 2002