Bioloģiskajās saimniecībās putni aug dabiskā vidē, ar brīvu pārvietošanas iespēju pastaigāties pa zāli, knābāt sēkliņas un sliekas.To pamatbarība ir graudi, kuri ir audzēti, nesmidzinot herbicīdus un pesticīdus, audzēšanā netiek lietotas antibiotikas un hormoni.

Kāpēc izvēlēties bioloģiski audzētu putnu gaļu? Ar ko tā atšķiras no lielveikalā iegādājama putna?

Mēs īsti nezinām, kā tiek audzēti un gatavoti produkti, ko patērējam ikdienā. Viss jau atbilst pieļaujamām normām, tikai kādas ir šīs normas jūtīgiem cilvēkiem un maziem bērniem, kā visa ķīmija, kas vajadzīga, lai varētu saražot daudz un lēti, iespaido mūs ilgtermiņā?

Ar ko tiek smidzināti graudaugi, no kuriem vēlāk tiek gatavoti putaimi, pārslas, milti un cepta maize, lasiet Dr. Biol. Jēkaba Raipuļa rakstā „Jauni argumenti pret raundapu” 

Šonedēļ Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūra (valdības organizācija, kas pilda līdzīgu lomu kā mūsu Pārtikas un veterinārais dienests) nāca klajā ar paziņojumu, ka bioloģiskā pārtika nav labāka par konvencionālo.

Ir trīs lietas, kas šī pētījuma sakarā jāpaskaidro:

1. Pētījums tika veikts tikai par vienu tēmu – tika salīdzinātas bioloģiskā un konvencionālā sistēmā audzētu pārtikas produktu uzturvērtība. Galvenais secinājums ir, ka pēc uzturvērtības rādītājiem konvencionāli audzis burkāns satur tikpat daudz kaloriju, vitamīnu, mikroelementu kā bioloģiski audzis burkāns.
2. Bet galvenais jautājums ir par to, ko tas nesatur.  Šai tēmai aģentūra nav pieskārusies. Bioloģiski audzēts burkāns nesatur pesticīdu, herbicīdu un visādu citu veselībai bīstamu ķīmisku vielu atliekas, kā arī pārstrādāta ekopārtika nesatur sintētiskus garšas un krāsas uzlabotājus un citas E vielas. Šai tēmai pētījums nepieskaras. Tāpēc paziņojums, ka konvencionālie produkti ir līdzvērtīgi, ir vienpusējs.
3. Tāpat aģentūra savā pētījumā neņem vērā intensīvās lauksaimniecības radīto vides piesārņojumu. Tā mazina bioloģisko daudzveidību, grauj dabiskās ekosistēmas un ir viens no galvenajiem globālās sasilšanas veicinātājiem. 

Ņemot vērā šos argumentus, Dabas Dobe ir un paliek pārliecināta, ka bioloģiski pārtikas produkti ir labāki mūsu veselībai. Galu galā - ekoprodukti ir garšīgāki!

Kristīne Apsīte, Vides Vēstis, Nr. 10 (63), 2003

Sen jau pagājuši tie laiki, kad katra ģimene sev ruksi izaudzēja pati: sivēns visu vasaru rakņājās pa zemi, dzēra vājpienu, mielojās ar vārītiem kartupeļiem, miltiem un kapātu zāli, bet rudenī kraukšķināja ozolzīles un kastaņus. Un pēc gada tika rīkotas cūku bēres. Nu cūkgaļa maksā grašus un ekonomiski domājoši ļaudis cūkkopību pārvērtuši par industriju: selekcionāri izveidojuši krustojumus, kas nobarojas pusgada laikā – guļ metāla redeļu būrī un aug kā gurķi. Cūkas nobaro ar zinātnieku prāt sabalansētu kombinēto spēkbarību, kas uzlabota ar augšanas stimulatoriem un antibiotikām.

Latvijas veikalos ir ļoti grūti atrast desas un sieru, kuros nebūtu E piedevu. Desām tiek pievienots konservants nātrija nitrīts (E 250), lai saglabātu desas sārto nokrāsu, savukārt siera skaisti dzelteno toni iegūst ar krāsvielu annato (E 160b).

Bērnu uzturā annato iesaka lietot apdomīgi, jo ir atklāts ka tā negatīvi ietekmē smadzenes, sirdi un ādu; var radīt aizkaitināmību, nātreni un niezi. Savukārt nātrija nitrīts ir potenciāli kancerogēna viela, kura nav ieteicama grūtniecēm; var izrasīt reiboņus, hiperaktivitāti, bezmiegu, astmu, nelabumu un vemšanu.

Latvijā jau divus gadus (2007. un 2008.g) tiek veikts zinātnisks pētījums par Latvijas lielveikalos pieejamās pārtikas kvalitāti. Pētījuma hipotēze ir sekojoša: „Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot kvalitatīvu un ekoloģiski tīru pārtiku. Tomēr pēdējā laikā Latvijas pārtikas produkcijas tirgū arvien vairāk izplatās ārzemēs ražotā produkcija, kas šo valstu apkārtējās vides lielāka piesārņojuma dēļ ir potenciāli kaitīgāka patērētāju veselībai.”

Lai arī izvirzītā hipotēze ir samērā tendencioza, daudzi no analīžu rezultātiem parāda, ka ne tikai ārzemju pārtika ir potenciāli kaitīga mūsu veselībai. Diemžēl arī daudziem Latvijas lielražotājiem nevaram uzticēties. Dabas Dobes mājas lapā varat iepazīties ar pētījuma galvenajiem secinājumiem.

Aizvakar Pārtikas un Veterinārais dienests izplatīja aicinājumu neiegādāties SIA "Latvijā audzēto dārzeņu loģistika" (plašāk pazītami kā "Ezerkauliņi") piedāvātos burkānus. Burkānos konstatēts pesticīds - procimidons. Tā ir cilvēka veselībai bīstama viela, kas potenciāli var radīt endokrīnās jeb hormonu sistēmas traucējumus. Ezerkauliņu burkānos atrastā pesticīda apjoms 10 reizes pārsniedz pieļauto normu.

Šis paver Latvijas intensīvās lauksaimniecības aizkulises. Arī Latvijā audzētie (ne tikai ievestie) dārzeņi un augļi tiek pakļauti intensīvai ķīmijas iedarbībai gan audzēšanas, gan uzglabāšanas un pārstrādes laikā. Bez pesticīdiem neiztikt, jo kā gan savādāk lai uzglabā tonnām izaudzētos burkānus. Te nevar būt runa par burkānu pārlasīšanu ar rokām, lai atlasītu tos, kas sākuši jau bojāties.

Bet ir pieejama alternatīva - bioloģiskajā lauksaimniecībā audzēti dārzeņi un augļi. Latvijas eko zemnieku saimniecības ir mazas zemnieku saimniecības. Tajās vēl joprojām valda roku darbs. Zemes apstrādei pielieto dabīgus preparātus - kūtsmēslus, kompostu. Savukārt gatavie produkti nesatur sintētiskās krāsvielas, aromātvielas un citas ķīmiskas piedevas.  Dabas Dobe ir patiesi lepna, un mums ir tas gods piedāvāt Jums dabīgus ekoproduktus, kuri nerada draudus mūsu veselībai. Tieši pretēji - ekoprodukti ir uzturvielām un vitamīniem bagāti veselīgi produkti!

Vairāk par pesticīdiem dārzeņos un augļos lasiet tālāk.

Piens, dārzeņi, augļi, maize, gaļa ir tie produkti, kurus mēs lietojam ikdienā. Vai mēs esam informēti par vielām, ko satur šie produkti? 2006. gadā organizācijas „Pasaules Dabas fonds” un „Zemes draugi” starptautiskā pētījumā atklāja, ka ikviena cilvēka asinīs ir vismaz 18 sintētiskas ķīmiskas vielas, kurām tur nevajadzētu būt. Paradoksāli, bet daudzas no tām mēs vienkārši apēdam. Šis ir burtisks pierādījums izteicienam – Tu esi tas, ko Tu ēd.

Lielākā daļa pārtikas, ko varam nopirkt veikalos un tirgos, ir iegūta, audzējot augus un dzīvniekus pēc tā dēvētās parastās (konvencionālās) metodes. Par normu ir kļuvusi mākslīga augu stimulēšana ar minerālmēsliem un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu – pesticīdu lietošana, īpaši neprātojot par to ietekmi uz produkta kvalitāti un cilvēku veselību. Konvencionālajā lauksaimniecībā iegūst augstākas ražas un līdz ar to arī salīdzinoši lētu produkciju.

Bioloģiskā lauksaimniecība nozīmē saimniekošanu ar dabiskām metodēm, uzturot veselīgu augsni (dabisku un dzīvu daudzveidīgu floru un faunu), kas pati spēj pretoties kaitēkļiem un slimībām. Tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus, kā rezultātā dzīvnieki iegūst pilnvērtīgu lopbarību un mēs varam mieloties ar veselīgu pārtiku. Bioloģiski ražotos produktus iegūst, veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas palīdzību. Šādi ražoti ekoprodukti ir nesalīdzināmi bagātāki ar uzturvielām un vitamīniem.