Nedēļas žurnāls Māja, Ilze Zonne, 2008. gada 9.-15. septembris

Kad mazulim pienāk laiks līdztekus mammas pienam ēst arī putriņas un biezenīšus, vecākiem, protams, šķiet ļoti svarīgi, lai viņš saņemtu ekoloģiski tīru pārtiku. Vēl vairāk šis aspekts uztrauc māmiņas, kurām dažādu iemeslu dēļ nākas ēdināt bērnu ar adaptēto piena maisījumu. Bērni dzimst visos gadalaikos. Vienam pienāk laiks ēst biezenīti rudenī, kad papilnam svaigu, sulīgu dārzeņu un augļu, bet citam – pavasarī, kad pērnā gada raža, lai cik labi glabāta, ir krietni zaudējusi vērtību, tāpēc priekšroka jādod „burciņu” pārtikai. Ieteikumus par bērna uzturu sniedz ģimenes ārsts, bet izvēle – pašu vecāku ziņā.

„Vislabākais mazuļa veselībai gan būtu vecāku pašu gatavots dārzeņu vai augļu biezenis no Latvijā audzētiem bioloģiskiem lauku labumiem,” saka Karīna Janova, firmas Dabas Dobe idejas autore un dibinātāja

„tomēr Latvijas vasara ir tik īsa, ka svaigo ogu, augļu un dārzeņu sezona ātri vien beidzas. Protams, tos ir iespējams sasaldēt un tad atkal visu cauru gadu var baudīt tepat augušos dārzeņus un ogas. Tomēr, ja vecāki izlemj par labu „burciņu” ēdienam, tad ieteicams izvēlēties bioloģiski sertificētus produktus – piena maisījumus, putriņas, biezeņus, sulu. Tie nesatur konservantus, biezinātājus, sintētiskās aromātvielas vai krāsvielas vai kādus citus uzlabotājus. Neviena no sastāvdaļām nav no ģenētiski modificētām augu kultūrām. Piemēram, tādu uzņēmumu produktiem kā Holle un Sunval, kas nāk no Vācijas, nav pievienots ne cukurs, ne sāls. Alerģisku mazuļu ēdināšanai ir iespējams izvēlēties ēdienu bez piena olbaltumvielām (tieši tās ļoti bieži ir pirmais alergēns, ar ko bērniņam dzīvē jāsatopas). Savukārt mazuļiem, kuri cieš no celiakijas, domāti produkti bez glutēna – augu olbaltuma, kas ir kviešos, rudzos, miežos un auzās.”

Konvencionāli audzētie produkti

„Lielākā daļa pārtikas, ko varam nopirkt veikalos un tirgos, ir iegūta, audzējot augus un dzīvniekus pēc tā dēvētās parastās jeb konvencionālās metodes,” stāsta K. Janova. „Par normu ir kļuvusi mākslīga augu stimulēšana ar minerālmēsliem un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu – pesticīdu lietošana, īpaši neprātojot par to ietekmi uz produkta kvalitāti un cilvēku veselību. Konvencionālajā lauksaimniecībā iegūst augstākas ražas un līdz ar to arī salīdzinoši lētu produkciju. Piens, dārzeņi, augļi, maize un gaļa ir tie produkti, kurus lietojam ikdienā. Vai mēs esam informēti par vielām, ko satur šie produkti? 2006. gadā organizācijas „Pasaules Dabas fonds” un „Zemes draugi” starptautiskā pētījumā atklāja, ka ikviena cilvēka asinīs ir vismaz 18 sintētiskas ķīmiskas vielas, kurām tur nevajadzētu būt. Paradoksāli, bet daudzas no tām mēs vienkārši apēdam. Šis ir burtisks pierādījums izteicienam: tu esi tas, ko tu ēd.”

Ko īsti nozīmē - bioloģiskie produkti?

K. Janova skaidro: „Bioloģiski sertificēta bērnu pārtika par 99% satur bioloģiskā vai biodinamiskā lauksaimniecībā audzētus dārzeņus un augļus. Tas nozīmē, ka augšanas procesā tie nav apstrādāti ar sintētiskiem minerālmēsliem vai ražību veicinošiem uzlabotājiem. To vietā tiek lietots dabīgais zaļmēslojums un komposts. Tāpat arī nav lietoti ķīmiski kaitēkļu iznīcināšanas preparāti. Galvenais uzsvars tiek likts uz veselīgu augsni, kas pati spēj tik galā ar kaitēkļiem un slimībām. Bioloģiskā zemnieku saimniecībā vairāk rūpējas par produkcijas kvalitāti, nevis par kvantitāti.

Labi augļi un dārzeņi, kas bagāti ar pilnvērtīgām uzturvielām un vitamīniem, var nobriest tad, ja tie auguši veselīgā, dabīgā augsnē, saņēmuši saules enerģiju, ūdens spēku un saimnieces mīlestību. Tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus, kā rezultātā dzīvnieki iegūst pilnvērtīgu lopbarību un mēs varam mieloties ar veselīgu pārtiku. Bioloģiski ražotos produktus iegūst, veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas palīdzību. Šādi ražoti ekoprodukti ir nesalīdzināmi bagātāki ar uzturvielām un vitamīniem. Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes ir maksimāli tuvinātas dabas procesiem: ražas palielināšanai nevis mākslīgi baro augus, bet gan rosina dzīvības norises augsnē. Šim nolūkam izmanto augsni uzlabojošus paņēmienus, piemēram, ievēro pareizu augu seku – noteiktā kārtībā tīrumā mainās augi – ņēmēji ar augiem – devējiem, mikroorganismus papildus pamielo ar organisko mēslojumu, dažādu zaļmēslojumu un kompostu.

Latvijā tas nav nekas netradicionāls, mūsu senči šādā veidā ir saimniekojuši jau sen, nodrošinot sev spēku un veselību.” Tuva bioloģiskajai lauksaimniecībai ir arī biodianamiskā lauksaimniecība, kura balstās uz austriešu filozofa Rūdolfa Šteinera idejām. Tā ņem vērā arī kosmisko ietekmi uz dabas procesiem – Saules un Mēness griežus, laika zīmes u.c. Sertificētus biodinamiskās lauksaimniecības produktus var pazīt pēc preču zīmes Demeter.

Stingra kontrole

Kā bērnu vecāki, pērkot mazuļiem augļus, dārzeņus un citus produktus, var būt pārliecināti, ka tie patiešām ir audzēti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm? Galu galā pārdevējs var apgalvot visu ko... „Kad saimniecība nolemj sākt saimniekot bioloģiski, zeme vairākus gadus ir „jāatindē” un jāsagatavo. Pirms saimniecība iegūst tiesības saukt savu produkciju par bioloģiskās lauksaimniecības produkciju, ir jāiztur divi pārejas gadi (augļkoku audzētājiem pat trīs gadi), kuru laikā zemnieks saņem paaugstinātu ES atbalsta maksājumu, lai spētu atbilstoši sagatavoties bioloģiskai saimniekošanai – iegādāties tehniku (augsne būs jāapstrādā mehāniski, nevis ar ķīmiju), sagatavot dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļus un iegādāties bioloģisko sēklas materiālu,” stāsta K. Janova. „Lai arī saimniecība savu produkciju kā bioloģisku var pārdot tikai, sākot ar trešo gadu, to kontrolē un vērtē jau kopš pirmā gada.

Arī pārstrādātiem ekoproduktiem jāatbilst noteiktām prasībām, nav atļauta virkne pārstrādes procesu, kas pārlieku izmaina produktu (piemēram, eļļu spiešana ar ķīmisko šķīdinātāju palīdzību), krāsvielu un konservantu pievienošana. Jāizmanto tikai dabīgi aromatizētāji (piemēram, garšaugi) un vismaz 95 procentiem izejvielu gatavajā produktā jābūt iegūtām bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tāpēc, piemēram, par bioloģisku produktu nevar saukt cidoniju sīrupu vai jebkuru citu pašlaik Latvijā gatavoto sīrupu. Jo, lai arī cidonijas audzētas bioloģiskā saimniecībā, tomēr gatavās produkcijas sastāvā vairāk nekā 5% ir konvencionālās lauksaimniecības cukura. Tāpat Eiropas Savienības Regula (2092/1991) nosaka, ka par bioloģisku produktu var saukt tikai tādu, kura apstrāde ir veikta bioloģiski sertificētā pārstrādes uzņēmumā. Tas nozīmē, ka cūkgaļa ir ne tikai jāizaudzē bioloģiskā saimniecībā, bet arī jāpārstrādā bioloģiskā kautuvē. Pašlaik Latvijā ir pieejama bioloģiska trušu, jēru, liellopu un putnu gaļa, bet kautuves trūkuma dēļ nav pieejama bioloģiska cūkgaļa.

Sertifikācija tiek veikta katru gadu atkārtoti. Latvijā ir divas iestādes, kuras veic kontroli un sertifikāciju: Priekuļu sertifikācijas un testēšanas centrs (STC) un „Vides kvalitāte” (EQ). Uz produktu iepakojuma noteikti ir jābūt marķējumam, kurā ir norādīts „Bioloģiskā lauksaimniecība” vai “Pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”. Jābūt norādītai arī kontrolējošai institūcijai: LV – EQ vai LV – STC. Neskaidrību vai šaubu gadījumā patērētājs var vērsties kontroli veikušajā iestādē. Tie uzņēmumi, kuri ir izgājuši kontroli, savus produktus var marķēt ar Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības zīmolu: apaļš zaļš logo ar Eiropas Savienības zvaigznītēm un uzrakstu “Bioloģiskā lauksaimniecība”. Ekoproduktus var pazīt arī pēc preču zīmes „Latvijas ekoprodukts” (dzeltens pakaviņš ar zaļu āboliņa lapu), ar kuru tiek marķēti Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedru ražoti produkti. Arī mūsu uzņēmuma mājas lapā var iepazīties ar piedāvāto produktu aprakstu, kurā minēts produkta ražotājs, pārtikas aprites uzņēmuma sertifikāta numurs (tas liecina, ka zemnieku saimniecība ir reģistrējusies Pārtikas un veterinārajā dienestā), bioloģiskā sertifikāta numurs un sertifikācijas iestāde. Tas tiek darīts ar mērķi, lai patērētāji var pārliecināties, ka piedāvātie produkti patiešām ir tīri, dabīgi un veselīgi, ko apliecina arī attiecīgi dokumenti.”