Aizvakar Pārtikas un Veterinārais dienests izplatīja aicinājumu neiegādāties SIA "Latvijā audzēto dārzeņu loģistika" (plašāk pazītami kā "Ezerkauliņi") piedāvātos burkānus. Burkānos konstatēts pesticīds - procimidons. Tā ir cilvēka veselībai bīstama viela, kas potenciāli var radīt endokrīnās jeb hormonu sistēmas traucējumus. Ezerkauliņu burkānos atrastā pesticīda apjoms 10 reizes pārsniedz pieļauto normu.
Šis paver Latvijas intensīvās lauksaimniecības aizkulises. Arī Latvijā audzētie (ne tikai ievestie) dārzeņi un augļi tiek pakļauti intensīvai ķīmijas iedarbībai gan audzēšanas, gan uzglabāšanas un pārstrādes laikā. Bez pesticīdiem neiztikt, jo kā gan savādāk lai uzglabā tonnām izaudzētos burkānus. Te nevar būt runa par burkānu pārlasīšanu ar rokām, lai atlasītu tos, kas sākuši jau bojāties.
Bet ir pieejama alternatīva - bioloģiskajā lauksaimniecībā audzēti dārzeņi un augļi. Latvijas eko zemnieku saimniecības ir mazas zemnieku saimniecības. Tajās vēl joprojām valda roku darbs. Zemes apstrādei pielieto dabīgus preparātus - kūtsmēslus, kompostu. Savukārt gatavie produkti nesatur sintētiskās krāsvielas, aromātvielas un citas ķīmiskas piedevas. Dabas Dobe ir patiesi lepna, un mums ir tas gods piedāvāt Jums dabīgus ekoproduktus, kuri nerada draudus mūsu veselībai. Tieši pretēji - ekoprodukti ir uzturvielām un vitamīniem bagāti veselīgi produkti!
Vairāk par pesticīdiem dārzeņos un augļos lasiet tālāk.
Pesticīda klātbūtni burkānos konstatēja pats uzņēmums SIA "Latvijā audzēto dārzeņu loģistika", paškontroles ietvaros noņemot burkānu paraugus un veicot laboratoriskos izmeklējumus. Visticamāk burkāni audzēšanas vai uzglabāšanas laikā ir apstrādāti ar šiem mērķiem nepiemērotu augu aizsardzības līdzekli.
PVD informē, ka "procimidona klātbūtne noteiktā daudzumā, kas neapdraud patērētāju veselību, ir pieļaujama dažos citos Latvijas izcelsmes dārzeņos, piemēram, sīpolos, zirņos, pupās, kāpostos, bet ne burkānos. Šajā gadījumā procimidons burkānos 10 reizes pārsniedz citos dārzeņos pieļaujamo šīs vielas normu.
Ezerkauliņi savukārt norāda, ka PVD paziņojumā ir ieviesusies kļūda. Citos dārzeņos un augļos procimidons ir pieļaujams 10, 100 un pat 500 reižu vairāk. Ieskatam un salīdzināšanai pieļaujamais šī pesticīda apjoms dažos dārzeņos un augļos (mikrogramos uz kilogramu):
- burkāni 0.02 mg/kg
- sīpoli 0.2 mg/kg
- gurķi 1.0 mg/kg
- tomāti, baklažāni, paprika 2.0 mg/kg
- zemenes, vīnogas, kivi 5.0 mg/kg
- avenes 10 mg/kg
Ezerkauliņu burkānos konstatētais procimidona atlikums ir 0.04 - 0.28 mg /kg.
PVD un Ezerkauliņu sniegtā informācija dod lielisku ieskatu tajā, kas notiek intensīvajā lauksiamniecībā. Pesticīdi tiek lietoti gan augļu un dārzeņu augšanas fāzē, gan arī uzglabāšanas un pārstrādes fāzē. Bez tiem neiztikt, jo kā gan savādāk lai uzglabā tonnām izaudzētos burkānus. Te nevar būt runa par burkānu pārlasīšanu ar rokām, lai izņemtu ārā tos, kas sākuši jau bojāties. Tā vietā intensīvajā ražošanā tiek pielietoti ķīmiski augu aizsardzības līdzekļi. Līdz ar to diskusija vairs nav par to, vai pielietot šos ķīmiskos līdzekļus un kādu iespaidu tie atstāj uz patērētāju veselību un apkārtējo vidi, bet gan tikai par pieļaujamajām normām.
Procimidons bīstams hormonu sistēmai
Kas tad ir šis procimidons un kā tas ietekmē mūsu veselību? Eiropas Komisija jau 2006. gadā procimidonu definēja kā bīstamu vielu un izdeva Padomes Dirketīvu, kuras 4. punktā teikts sekojošais: "Procimidons ir bīstama viela, tādēļ to nedrīkst lietot bez ierobežojumiem. Īpašas bažas izraisa tam raksturīgā toksiskā iedarbība, tostarp endokrīnos traucējumus potenciāli izraisošas īpašības. Zinātnieki šobrīd nav vienojušies par šā riska mērogu."
Nav atļauti šādi lietojuma veidi: izsmidzināšana gaisā, amatieru lietošana, izmantojot uz muguras pārnēsājamas vai rokās turamas ierīces, piemājas dārzkopība. Īpaša uzmanība jāveltī ūdens organismu aizsardzībai. Ar šo vielu strādājošām personām jāvalkā aizsargapģērbs, jo īpaši cimdi, virsvalks, gumijas zābaki un sejas aizsargs vai drošības brilles. Procimidons definēts kā kairinošs (Xi; Kairinošs ādai) un bīstams apkārtējai videi (N: Toksisks ūdens organismiem, var radīt ilgstošu negatīvu ietekmi uz ūdens vidi).
Par pesticīdu ilgtošo iedarbību uz mūsu veselību norāda 2005. gadā Pasaules dabas fonda Latvijā veikts pētījums. Pārbaudot kādas vecmāmiņas, mātes un meitas asins serumu, visos paraugos atklāja četrus hlororganiskos pesticīdus, kas jau labu laiku kā izņemti no apgrozības, taču joprojām kaitē mūsu veselībai. Šīs bīstamās lauksaimniecības ķimikālijas cilvēka organismā nokļūst galvenokārt ar pārtikas starpniecību.
Ilze Zālīte "Videi draudzīgas pārtikas ceļvedī" norāda, ka ik gadu pasaulē izmanto vairāk nekā 2,5 miljonus tonnu pesticīdu un 220 000 cilvēku mirst, jo ir ar tiem saindējušies. ASV vien pesticīdi nogalina 67 miljonus putnu gadā. Cieš arī zivis, kukaiņi un cita dzīvā radība, kas nav bijusi sākotnējais pesticīdu mērķis.
Alternatīva - bioloģiskā lauksaimniecība
Latvijā nu jau ir vairāki tūkstoši sertificētu bioloģisko zemnieku saimniecību, kas saimniekošanā izmanto dabiskās metodes, proti, nelieto ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus. Bioloģiskās lauksaimniecības pamatuzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu augstas kvalitātes veselīgas pārtikas ražošanu (nevis iegūt pēc iespējas lielāku ražu īsā laika
posmā), saglabāt kultūraugu un mājdzīvnieku daudzveidību, saudzīgi izturēties pret dabu.
Lai varētu saimniekot šādi, nepieciešama veselīga, dzīva augsne. Tāpēc audzē kultūras, kas spējīgas augsnē piesaistīt slāpekli no gaisa, zemi mēslo ar kūtsmēsliem vai kompostu, izmanto dabiskus preparātus, kas veicina derīgo augsnes mikroorganismu darbību. Lai mazinātu vides piesārņojumu, ierobežo mājlopu skaitu un pieļaujamo kūtsmēslu devu. Dabas daudzveidības saglabāšanai iesaka audzēt vietējās šķirnes, kas piemērotas reģionālajiem mikroorganismiem.
Lai novērstu vēja eroziju un nodrošinātu patvērumu derīgiem dzīvniekiem, laukā atstāj vai stāda koku grupas, veido aizsargjoslas. Cik iespējams, izmanto tiešo saules enerģiju, taupot pārējos energoresursus. Mājdzīvniekiem ir jānodrošina iespēja brīvi kustēties un ganīties svaigā gaisā, gaisma, tīrs ūdens, kvalitatīva barība.
Bioloģiskās saimniecības sertifikātu var iegūt tikai pēc diviem pārejas gadiem, kuru laikā zemnieks mācās strādāt ar jaunajām metodēm un ļauj zemei atgūties no agrāk saņemtās ķimikāliju devas. Regulāri notiek pārbaudes, vai saimniecība atbilst kritērijiem, un sertifikāts ir katru gadu jāiegūst no jauna.
Noteiktas prasības ir arī pārtikas pārstrādē, piemēram, produktiem nedrīkst pievienot sintētiskās krāsvielas, aromatizētājus un konservantus. Gatavajā produktā vismaz 95% izejvielu jābūt iegūtām sertificētā bioloģiskajā lauksaimniecībā. Dzīvnieki ir jākauj sertificētā kautuvē. Uz produktu marķējuma jābūt norādei “Bioloģiskā lauksaimniecība”. Augu valsts produktiem var būt arī norāde “Pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”. Uz etiķetes jābūt uzrādītai institūcijai, kas veikusi kontroli, un var būt arī logotips “Latvijas Ekoprodukts” vai Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logotips.
Dabas Dobe ir patiesi lepna, un mums ir tas gods piedāvāt Jums dabīgus ekoproduktus, kuri nerada draudus mūsu veselībai. Tieši pretēji - ekoprodukti ir ļoti gardi un veselīgi!