Latvijā jau divus gadus (2007. un 2008.g) tiek veikts zinātnisks pētījums par Latvijas lielveikalos pieejamās pārtikas kvalitāti. Pētījuma hipotēze ir sekojoša: „Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot kvalitatīvu un ekoloģiski tīru pārtiku. Tomēr pēdējā laikā Latvijas pārtikas produkcijas tirgū arvien vairāk izplatās ārzemēs ražotā produkcija, kas šo valstu apkārtējās vides lielāka piesārņojuma dēļ ir potenciāli kaitīgāka patērētāju veselībai.”

Lai arī izvirzītā hipotēze ir samērā tendencioza, daudzi no analīžu rezultātiem parāda, ka ne tikai ārzemju pārtika ir potenciāli kaitīga mūsu veselībai. Diemžēl arī daudziem Latvijas lielražotājiem nevaram uzticēties. Dabas Dobes mājas lapā varat iepazīties ar pētījuma galvenajiem secinājumiem.

Pētījuma pasūtītājs ir Zemkopības ministrija, izpildītājs Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs, savukārt finansētājs – Eiropas Savienības struktūrfondi. Ar pilnu pētījumu tekstu var iepazīties šeit

Pētījuma ietvaros ir analizēti 211 pārtikas produktu paraugi un veiktas 547 analīzes, salīdzinot Latvijā un ārzemēs (ES dalībvalstīs) ražoto pārtikas produktu kvalitāti.

Pētījuma secinājumi par labu Latvijā ražotajai produkcijai:

• Toksisko elementu (niķeļa, hroma un svina) saturs ārzemēs ražotajās desās ir lielāks nekā Latvijā ražotajās desās. Ārzemju desu izstrādājumos ir konstatēts par 14% lielāks hroma saturs, par 64% lielāks niķeļa saturs un par 90% lielāks svina saturs.
• Ārzemju ražotajās desās radioaktivitāte ir lielāka (4,9 reizes) nekā Latvijas ražotajās desās. Arī vienā poļu sierā kontatēta Cs 137 aktivitāte.
• 2007. gadā 3 no 5 testētajiem ārzemēs ražoto cīsiņu paraugiem tika konstatēta ģenētiski modificētās sojas klātbūtne. Latvijā ražotajos cīsiņos ģenētiski modificētās sojas klātbūtne netika konstatēta.
• Latvijas eļļas ražotāji piedāvā lielā izvēlē nerafinētas augu eļļas, kas pēc savām bioloģiskajām īpašībām ir pārākas.
• Latvijas ābolu šķirnēs un Latvijas izcelsmes sulās pektīna un fenola savienojumu (dabīgi antioksidanti) koncentrācija pārsniedz importa ābolu šķirņu rādītājus.
• Latvijas izcelsmes medus ir kvalitatīvāks par ārzemju produkciju.
  

Latvijas lielražotāju sliktie rādītāji:

• Latvijā  ražotajā svaigajā putnu gaļā konstatēts pārāk liels ūdens saturs, kas neatbilst ES rekomendācijām.
• Fosfātu saturs desās pārsniedz ES rekomendācijas gan Latvijas, gan ārzemēs ražotajos produktos.
• Latvijā ražotās vārītas desas vidēji satur mazāk tauku un olbaltumvielu, bet vairāk nitrītu un ūdens.
• Latvijas izcelsmes kūpinātas gaļas paraugos vidēji ir konstatēts trīs reizes lielāks pievienotā ūdens saturs.
• Nitrātu saturs Latvijas tomātos, kartupeļos, redīsos, salātos un kāpostos ir lielāks salīdzinājumā ar ārzemju produkciju.  Arī  Latvijas gurķos 2007. gadā nitrātu satur ir gandrīz divas reizes lielāks par ārzemju produkcijas rādītājiem.
• 2008. gada pētījumā konstatēts, ka Latvijā ražotajās eļļās benzopirēna saturs ir lielāks salīdzinājumā ar ārzemju produkciju (2007.gadā bija mazāks). Atšķirībā no 2007. gada pētījuma rezultātiem, 2008. gadā divos paraugos kontatēta pārsniegta maksimāli pieļaujamā benzopirēna norma.
  

Padziļināta analīze, ko šie rezultāti nozīmē un kā šis viss ietekmē mūsu veselību, sekos.

Karīna Janova, dabasdobe.lv


Atsauces: „Latvijā ražotās pārtikas produkcijas kvalitātes rādītāju salīdzinājums ar Latvijas tirgū pieejamo ārzemju produkciju”, PVD Nacionālais diagnostikas centrs, Rīga, 2007, 2008 www.llu.lv/?mi=81&projekti_id=519