Latvijas veikalos ir ļoti grūti atrast desas un sieru, kuros nebūtu E piedevu. Desām tiek pievienots konservants nātrija nitrīts (E 250), lai saglabātu desas sārto nokrāsu, savukārt siera skaisti dzelteno toni iegūst ar krāsvielu annato (E 160b).
Bērnu uzturā annato iesaka lietot apdomīgi, jo ir atklāts ka tā negatīvi ietekmē smadzenes, sirdi un ādu; var radīt aizkaitināmību, nātreni un niezi. Savukārt nātrija nitrīts ir potenciāli kancerogēna viela, kura nav ieteicama grūtniecēm; var izrasīt reiboņus, hiperaktivitāti, bezmiegu, astmu, nelabumu un vemšanu.
Latvijas veikalos ir ļoti grūti atrast desas un sieru, kuros nebūtu E piedevu. Par to klātbūtni ne vienmēr esam informēti. Desas veikalos mums piedāvā skaisti izliktas vitrīnā. Oriģinālo iepakojumu, kurā norādīts sastāvs, neredzam. Savukārt siers pārsvarā tiek piedāvāts jau pārfasēts mazākos gabaliņos un uz veikalnieku izdrukātās mazās etiķetes ne vienmēr atrodas vieta pilnam sastāva atšifrējumam.
Desas
Kas tad īsti tiek pievienots desām?
- Difosfāti (E 450)
- Trifosfāti (E 451)
- Polifosfāti (E 452) - Na, K, Na Ca, Ca, NH4
- Nātrija nitrīts (E 250)
Fosfāti ir stabilizētāji un mitrumuzturētāji. Tie tiek sintētiski producēti no fosforskābes. Lai arī atzīti par veselībai nekaitīgiem, tomēr atbilstoši MK noteikumu 158 (2007) prasībām, kas saskaņotas ar ES Regulām, desās fosfātu rādītājs nedrīkst pārsniegt 5 g/kg. Fosfāti tieši iedarbojas uz olbaltumvielām. Lietojot lielās devās, var izraisīt osteoporozi, kaulu blīvumu samazināšanos, nieru funkciju traucējumus.
PVD Nacionālais diagnostikas centrs savā pētījumā "Latvijā ražotās pārtikas produkcijas kvalitātes rādītāju salīdzinājums ar Latvijas tirgū pieejamo ārzemju produkciju" atklāja, ka Latvijas tirgū pieejamajās desās fosfātu saturs ir tuvu maksimāli atļautam.
Nātrija nitrīts ir konservants un desām tiek pievienots, lai saglabātu gaļas sarkano krāsu. Tā kā nātrija nitrīts ir potencionāli kancerogēna viela un to lietot lielos daudzumos nav ieteicams, nātrija nitrītu ir atļauts lietot tikai kopā ar vārāmo sāli. Pievienotais sāls padara desas sāļas, nodrošinot to, ka cilvēks daudz nevarēs apēst un līdz ar to tiks pasargāts no nātrija nitrīta 'pārdozēšanas'.
Papildus šīm E vielām, desās var būt arī ģenētiski modificēta soja. Jau iepriekš pieminētā pētījuma ietvaros 3 no 5 testētajiem ārzemēs ražoto cīsiņu paraugiem tika konstatēta ģenētiski modificētās sojas klātbūtne.
Siers
Visbiežāk sieriem pievienotās E vielas:
- Nātrijas nitrāts (E 251)
- Annato (E 160b)
- Karotīni (E 160a)
- Kalcija hlorīds (E 509)
Nātrija nitrāts ir konservants. Lai arī nitrāti un nitrīti ir iekļauti atļauto pārtikas piedevu sarakstā, tomēr viedokļi par to lietošanu ir pretrunīgi. Šie savienojumi sargā gaļu pret botulisma izraisītājiem (ļoti spēcīgas indes, kas rodas bojātā gaļā), tāpēc daļa speciālistu atbalsta nitrātu un nitrītu izmantošanu, uzskatot, ka botulisma risks ir daudz lielāks nekā šo konservantu pievienošana pieļaujamos daudzumos. Tomēr nitrīti var reaģēt ar pārtikā vai cilvēka ķermenī esošiem amīniem un veidot nitrozamīnus – vielas ar izteiktām kancerogēnām īpašībām.
Nitrītus un nitrātus saturošu produktu īpatsvars cilvēku uzturā palielinās, un tas var izraisīt nevēlamas novirzes cilvēku organismā – palielinās onkoloģisko saslimšanu iespēja, pavājinās imunitāte, veidojas A vitamīna deficīts u.c. Sevišķi kaitīgi tie ir bērniem. Pasaulē tiek veikti pētījumi nitrātu un nitrītu aizvietotāju meklēšanai.
Annato ir dabīgas izcelsmes pārtikas krāsviela, kuru iegūst no annato koka sēklu ārējiem apvalkiem. Tomēr bērnu uzturā annato iesaka lietot apdomīgi, jo ir atklāts ka tā negatīvi ietekmē smadzenes, sirdi un ādu; var radīt aizkaitināmību, nātreni, niezi un pazeminātu asinsspiedienu.
Karotīni ir dabīgas izcelsmes pārtikas krāsviela, kuru iegūst no burkāniem. Veselībai nekaitīgs.
Kalcija hlorīds ir cietinātājs. Tā ir dabīga sāls, kas sastopama iežos un jūras ūdens sastāvā. Veselībai nekaitīgs, var lietot droši.
Informācija iegūta:
1. PVD Nacionālais diagnostikas centrs "Latvijā ražotās pārtikas produkcijas kvalitātes rādītāju salīdzinājums ar Latvijas tirgū pieejamo ārzemju produkciju", 2007.
2. Evielas.lv - Tavs sabiedrotais, izvēloties veselīgu pārtiku