Bioloģiskajās saimniecībās putni aug dabiskā vidē, ar brīvu pārvietošanas iespēju pastaigāties pa zāli, knābāt sēkliņas un sliekas.To pamatbarība ir graudi, kuri ir audzēti, nesmidzinot herbicīdus un pesticīdus, audzēšanā netiek lietotas antibiotikas un hormoni.
Kāpēc izvēlēties bioloģiski audzētu putnu gaļu? Ar ko tā atšķiras no lielveikalā iegādājama putna?
Ja sāk pētīt putnu gaļas ražošanas nianses, teikšu kā ir, mazliet jokaini sametas. Lai dabūtu to pārsteidzoši zemo cenu, kāda ir vērojama vistu kājiņām, spārniņiem u.c., broileris no izšķilšanās brīža līdz 3.5 kg dzīvsvaram tiek uzdzīts 6 nedēļās. Dabiska vista izaug 4 mēnešos. Milzīgās, goda vārds, nedabiski milzīgās filejas rodas, kad vista tiek barota 24 stundas diennaktī ar koncentrētu barību ar krāsainiem graudiņiem, kas veicina ātrāku svara pieaugumu, t.i. hormoniem, papildinot ēdienkarti ar zivju miltiem unvradinieku pārpalikumiem, kas atliek pēc daudzskaitlīgu stilbu un fileju izgriešanas.
Īsā dzīve paiet šaurībā ar minimālām iespējām kustēties (paredzētā platība ir no 9-34 putniem uz m2, atkarībā no svara). Lai tādā saspiestībā un stresā putni nekautos, tiem nogriež knābjus un nagus. Viss kārtībā, nestrīdas, nekustas un daudz ēd. Loģiski, ka šādi apstākļi ir labvēlīgi slimību un infekciju izplatībai, tāpēc barībai pievieno antibiotikas. Pasaules veselības organizācija ir izpētījusi, ka vairāk nekā puse antibiotiku, kuras tiek lietotas intensīvajā gaļas ražošanā, tai skaitā putnu gaļas, ir identiskas tām, kas tiek izmantotas arī cilvēku ārstēšanai. Rodas risks, ka ar laiku izveidojas rezistence pret šīm antibiotikām un vajadzības gadījumā tās vairs nespēs cīnīties ar infekcijām. Piedevām tas ir papildus trieciens organisma imunitātei.
Tā ir intensīvā ražošana - pēc iespējas ātrāk, lētāk un vairāk, kas liekas normāli automašīnu detaļām un gumijas zābakiem. Bet mulsumu rada tad, ja runa ir par dzīvniekiem, šajā gadījumā putniem, un kvalitatīvu pārtiku.
Var, protams, jautāt - ēdam to visu un kas vainas? Nav jau tā uzreiz nekādas vainas. Esam diezgan izturīgi un ilgu laiku varam netraucēti uzņemt organismā moderno tehnoloģiju uzlabotu pārtiku un pielāgoties. Bet ir vērts mazliet aizdomāties, jo nekur nekas nepazūd. Pētījumi liecina, ka pēdējā gadsimta laikā strauji samazinājusies auglība, pieaug audzēju, alerģiju un citu slimību procents.
Ja runa ir par sliktu, bet lētu degvielu, savā mašīnā mēs to nelejam, jo zinām, ka slikta degviela var sabojāt dzinēju un rezultātā maksāsim vairāk par remontu un „čakarēsimies” ar problēmām.
Kā ir ar mums pašiem? Ar savu organismu, kas mums tikai viens tāds visai dzīvei iedots? Kopjam un rūpējamies par to, jeb nodzenam un tad dārgi ārstējamies?
Santa Krūmiņa, dabasdobe.lv
Vairāk informācijas:
Atpakaļ