Piens, dārzeņi, augļi, maize, gaļa ir tie produkti, kurus mēs lietojam ikdienā. Vai mēs esam informēti par vielām, ko satur šie produkti? 2006. gadā organizācijas „Pasaules Dabas fonds” un „Zemes draugi” starptautiskā pētījumā atklāja, ka ikviena cilvēka asinīs ir vismaz 18 sintētiskas ķīmiskas vielas, kurām tur nevajadzētu būt. Paradoksāli, bet daudzas no tām mēs vienkārši apēdam. Šis ir burtisks pierādījums izteicienam – Tu esi tas, ko Tu ēd.

Lielākā daļa pārtikas, ko varam nopirkt veikalos un tirgos, ir iegūta, audzējot augus un dzīvniekus pēc tā dēvētās parastās (konvencionālās) metodes. Par normu ir kļuvusi mākslīga augu stimulēšana ar minerālmēsliem un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu – pesticīdu lietošana, īpaši neprātojot par to ietekmi uz produkta kvalitāti un cilvēku veselību. Konvencionālajā lauksaimniecībā iegūst augstākas ražas un līdz ar to arī salīdzinoši lētu produkciju.

Bioloģiskā lauksaimniecība nozīmē saimniekošanu ar dabiskām metodēm, uzturot veselīgu augsni (dabisku un dzīvu daudzveidīgu floru un faunu), kas pati spēj pretoties kaitēkļiem un slimībām. Tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus, kā rezultātā dzīvnieki iegūst pilnvērtīgu lopbarību un mēs varam mieloties ar veselīgu pārtiku. Bioloģiski ražotos produktus iegūst, veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas palīdzību. Šādi ražoti ekoprodukti ir nesalīdzināmi bagātāki ar uzturvielām un vitamīniem.

Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes ir maksimāli tuvinātas dabas procesiem: ražas palielināšanai baro nevis augus, bet gan rosina dzīvības norises augsnē. Šim nolūkam izmanto augsni uzlabojošus paņēmienus, piemēram, ievēro pareizu augu seku – pa sezonām tīrumā mainās augi-ņēmēji ar augiem-devējiem, mikroorganismus papildus pamielo ar organisko mēslojumu, dažādu zaļmēslojumu un kompostu. Latvijā tas nav nekas netradicionāls, mūsu senči šādā veidā ir saimniekojuši jau sen, nodrošinot sevi ar spēku un veselību.

Kontrolēts un pārbaudīts process
Lai šādi ražotus produktus ļautu pārdot, zeme vairākus gadus ir «jāatindē» un jāsagatavo. Kad saimniecība izdomā sākt saimniekot bioloģiski, tai ir jāiztur divi pārejas gadi (augļkoku audzētājiem pat trīs gadi), kuru laikā zemnieks saņem paaugstinātu ES atbalsta maksājumu, lai spētu atbilstoši sagatavoties bioloģiskai saimniekošanai – iegādāties tehniku (augsne būs jāapstrādā mehāniski nevis ar ķīmiju), sagatavot dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļus un iegādāties bioloģisko sēklas materiālu. Saimniecība savu produkciju kā bioloģisku var pārdot tikai sākot ar trešo gadu, bet to kontrolē un vērtē jau kopš pirmā gada.

Arī pārstrādātiem ekoproduktiem jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, nav atļauta virkne pārstrādes procesu, kas pārlieku izmaina produktu (piemēram, eļļu spiešana ar ķīmisko šķīdinātāju palīdzību), krāsvielu un konservantu pievienošana. Jāizmanto tikai dabīgi aromatizētāji (piemēram, garšaugi) un vismaz 95% izejvielu gatavajā produktā jābūt iegūtām bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tāpēc par bioloģisku nevar saukt cidoniju vai jebkuru citu pašlaik Latvijā gatavoto sīrupu. Jo, lai arī cidonijas audzētas bioloģiskā saimniecībā, tomēr gatavās produkcijas sastāvā vairāk kā 5% ir konvencionālās lauksaimniecības cukurs.

Tāpat Eiropas Savienības Regula (2092/1991) nosaka, ka par bioloģisku produktu var saukt tikai tādu, kura apstrāde ir veikta bioloģiski sertificētā pārstrādes uzņēmumā. Tas nozīmē, ka ruksis ir ne tikai jāizaudzē bioloģiskā saimniecībā, bet arī jāpārstrādā bioloģiskā kautuvē. Pašlaik Latvijā ir pieejama bioloģiska trušu, jēru, liellopu un putnu gaļa, bet kautuves trūkuma dēļ nav pieejama bioloģiska cūkgaļa.

Sertifikācija tiek veikta katru gadu atkārtoti, kas garantē to, ka saimniecību un pārstrādātāju var tiešām saukt par bioloģisko. Latvijā ir divas iestādes, kuras veic kontroli un sertifikāciju: Priekuļu sertifikācijas un testēšanas centrs (STC) un Vides kvalitāte (EQ).

Kā atpazīt ekoproduktu?
Uz produktu iepakojuma noteikti ir jābūt marķējumam, kurā ir norādīts „Bioloģiskā lauksaimniecība” vai “Pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”. Jābūt norādītai arī kontrolējošai institūcijai: LV – EQ vai LV – STC. Bažu vai šaubu gadījumā patērētājs var griezties kontroli veikušajā iestādē.

Tie uzņēmumi, kuri ir izgājuši kontroli, savus produktus var marķēt ar Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības zīmolu: apaļš zaļš logo ar Eiropas Savienības zvaigznītēm un uzrakstu “Bioloģiskā lauksaimniecība”. Ekoproduktus var atpazīt arī pēc preču zīmes „Latvijas ekoprodukts” (dzeltens pakaviņš ar zaļu āboliņa lapu), ar kuru tiek marķēti Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedru ražoti produkti.

Dabas Dobes mājas lapā ir iespējams iepazīties ar piedāvāto produktu aprakstu, kurā minēts produkta ražotājs, pārtikas aprites uzņēmuma sertifikāta numurs (tas liecina, ka zemnieku saimniecība ir reģistrējusies Pārtikas un veterinārajā dienestā), bioloģiskā sertifikāta numurs un sertifikācijas iestāde. Šis viss tiek darīts ar mērķi, lai patērētāji var pārliecināties, ka Dabas Dobes piedāvātie produkti ir, tā teikt, produkti ar papīriem. Bet svarīgākais un galvenais - lai Dabas Dobes klienti var izdarīt pārdomātu un gudru izvēli par labu veselīgiem, tīriem un dabiskiem pārtikas produktiem. Izvēle par labu ekoproduktiem veicinās gan paša ēdāja, gan Latvijas lauku attīrīšanos un atjaunošanos.

Saites:
1. Pasaules Dabas fonds, DETOX kampaņa www.pdf.lv
2. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija www.ekoprodukti.lv
3. 1991. gada 24. jūnija REGULA (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas